Iepirkšanās tūrisms

Vairums ceļotāju, kuri ceļo, arī iepērkas. Vai nu tas būtu iepirkšanās ceļojums, vai arī – tieši otrādi – ceļojums, kurā vēlējāties aizbēgt no rietumu patēriņa kultūras, Jūs noteikti iegādājaties preces un pakalpojumus, kas padara ceļojumu patīkamāku (Spain).

Iepirkšanās kā galvenais ceļojuma mērķis nav nemaz tik jauna tendence, taču tai nav arī gadsimtu ilgu sakņu. Šī iespēja – ceļot par zemu cenu – gadu laikā ir nodrošinājusi transportu starp dažādām valstīm daudz pieejamāku, un tieši tādēļ arī ļāvusi tūrismam kā industrijai augt un citādi pieņemties apmērā, dažās valstīs pāraugot par galveno ekonomikas saražoto produktu. Lai gan lēto transportu varētu dēvēt par vienu no galvenajiem cēloņiem tūrisma industrijas augšanā, jāņem vērā, ka tikpat svarīgs un lielāko iedzīvotāju daļu iespaidojošs faktors ir globalizācija pati par sevi. Kaut transports un globalizācija ir cieši saistīti (bet, lūdzu, nestrīdēties par olu un vistu, kurš pasaulē nāca pirmais), transports ir tikai viens no faktoriem. Globalizācija sevī ietver (vai tā seko) valodu un tehnoloģiju attīstībai, tādējādi ļaujot valstīm un uzņēmējiem attīstīt komunikāciju ar ceļotājiem daudzviet pasaulē. Tas gan nenozīmē, ka cilvēki iepriekš nekomunicēja. Tieši otrādāk. Taču komunikāciju ātrums un informācija, kas pieejama sekundes simtdaļās par brīvu, turklāt ikvienam, paver plašākas iespējas un sniedz drošību, atrodoties svešā un nepazīstamā teritorijā, savādākā kultūrā, starp cilvēkiem, kuru mātes valodā nav iespējams sazināties.

Tas viss ļāvis tūrismam attīstīties un augt, un galu galā – pāraugt iepirkšanās mānijā. Jau no 1991. gada iepirkšanās kā galvenā motivācija ceļošanai tika minēta Jansen-Verbeke pētījumā, kurā viņa izteica pārdomas par to, vai vide, kurā iepirkšanās ir iespējama un atvieglota, var kļūt par faktoru, kas ietekmē tūristu izvēli starp galamērķiem. Viņa arī izteica viedokli, ka “iepirkšanās paradīze” nav motivācija tūristiem doties uz konkrēto vietu. Tā vietā, lai tūristi izvēlētos konkrēto galamērķi, kas to dara par “iepirkšanās paradīzi” (tas ir, galamērķis kādā savdabīgā veidā uz robežas, kas veicina patērētāju atvieglojumus un ļauj tūristiem ietaupīt,) tūristiem galvenais ir nevis ekonomēšana, bet gan iepirkšanās kā piedzīvojums, jauna pieredze un izklaide.

Kaut šī doma tika izteikta teju 30 gadus atpakaļ, tā ieguva savus atbalstītājus un plašāku apskatu tikai aptuveni 15 gadus atpakaļ. Tad tika atzīts, ka, pretēji patērētājiem, kas brauc ceļojumā, lai iegādātos kādu specifisku produktu, piemēram, itāļu ādas somu, mūsdienās ceļotāji savos tūrisma braucienos izvēlas patērēt ne tik ļoti specifiskas preces, un lielākoties izvēlas tūrisma galamērķus pēc plašākām kategorijām, piemēram, dizaina vai modes. Tas nozīmē, ka, pretēji laikiem, kad vecāki brauca izraudzīties kāzu kleitu audumus uz Rietumiem, lai pašūtu savai lielajai dienai īpašu kleitu vai nopirktu jau gatavu kādā no Rietumvalstīm, mūsdienās mēs ceļojam ar ne tik specifiskiem mērķiem. Tas ir, mēs izvēlamies doties uz Zviedriju, lai iepirktu laba dizaina apģērbu, savukārt apceļojam Balkānus, lai izbaudītu vēderpriekus (plancha vertical).

Iepirkšanās gadu gaitā patiešām ir kļuvusi daudz, daudz savādāka, un tas it īpaši attiecas uz iepirkšanās tūrismu. Ja kādreiz lidojām uz Berlīni ķert atlaides veikalu ķēdēs, kas vēl Latvijā nebija pieejamas, tad tagad, kad visiem pieejami visi produkti, cenas sāk izlīdzināties, vēlamies ceļot nevis ar mērķi nopirkt jaunu kleitu vai ieturēt smalkas vakariņas kādā no Parīzes izslavētākajiem restorāniem ar Michelin zvaigzni, bet gan, lai izbaudītu plašāka spektra pakalpojumus un preces, izbaudot pašu procesu, nevis iegūto īpašumu.