Texas hold-em kāršu spēle

Texas hold-em kāršu spēle

Texas hold-em (speciāla pokera spēle ar kopējām kārtīm) ir viens no kāršu variantiem, kas ir nedaudz sarežģītāks par standarta kāršu spēlēm, bet ir daudzi cilvēki, kas noteikti novērtē šādas spēles priekšrocības un ieguvumus. Tāpat var pieminēt arī to, ka šo spēli nespēlē tikai profesionāļi. Kad tiek izprasti spēles noteikumi, katram ir iespējams apgūt un sasniegt labus rezultātus.

Ir vērts piemetināt, ka spēlēt Teksasu Hold’ em var šķist daudz grūtāk nekā tā patiešām ir. Pati spēle patiesībā ir ļoti loģiska un vienkārša. Daudziem potenciālajiem spēlētājiem tā prasa tikai dažas minūtes, lai mācītos. Citiem tas var būt ilgāk, bet noteikti neiespējami. Lai to apgūtu labā līmenī tas noteikti prasa nedaudz garāku laiku. Katrs, kad spēlētājs ir gatavs spēlēt, ir iespējams izmēģināt tiešsaistes pokeru vai vairākām vietām, kur tiek piedāvāts šis azartspēļu veids.

Teksasas Hold’ em pēc būtības ir kopienas kāršu spēle, kurā katra spēle ir vērsta uz derībām un kā katrs spēlētājs spēlē ar kartēm. Lai gan spēles noteikumi lielākoties nemainās, mērķis ir nedaudz atšķirīgs atkarībā no tā, vai spēlētājs izvēlas spēlēt naudas spēli vai turnīru. Hold’ em turnīrs ir tas pats, kas jebkura cita Hold’ em spēle ar dažiem papildus noteikumiem un pavērsieniem. Jebkurā gadījumā spēli spēlē pie viena galda ar diviem līdz desmit spēlētājiem. Spēles mērķis ir vienkāršs: iegūt tik daudz žetonu, cik vien iespējams katrā gājienā. Kad spēlētāji sēž pie galda, pirmā lieta, kas jums ir nepieciešama, ir žetoni. Lai saprastu, kāda veida žetoni ir jāpievieno katram spēlētājam, katram ir jāsaprot, kā spēle darbojas. Ja visiem spēlētājiem ir žetoni, nākamajā gājienā ir jāizvēlas, kurš būs dīleris. Hold’ em spēlē ar dīleri kā tirgotāju, kas visu laiku mainās, nododot dīlera lomu spēlētājam pa kreisi no rokas, kad gājiens ar roku.

Lai izvēlētos tirgotāju, vai nu katram spēlētājam jābūt vienai kārtam, vai arī izklājiet kārtis uz leju pa galdu, un katram spēlētājam izvēlieties vienu no tām. Spēlētājs ar augstāko kartes vērtību sākumā sauc par dīleri. Ja atrodaties vietā, kur ir profesionāls dīleri, vai kāds brīvprātīgais, kurš vienmēr fiziski kārto kārtis, dīlera (izplatītāja) poga joprojām tiks pārvietota apkārt galdam – φρεε σλοτσ. Dīlerim ir jāsadala uz galda aizsegtas kārtis. Spēlētāji nogulda žetonus vai naudu speciālā bankā. Mērķis ir katram spēlētājam tos iegūt. Sākumā katram spēlētājam iedala divas kārtis. Ar tām var ietekmēt naudas summu un vai žetonu skaitu, ko ir nepieciešams ieguldīt bankā. Galvenā māka ir spēja salīdzināt sava kāršu spēcīgumu ar pretinieku. Ja kombinācija ir spēcīgāka, tad ir vērts palielināt likmi. Kāršu dalītājs izdala 5 kopējas kārtis. Tās var izmantot visi spēlētāji savām kombinācijām. Jāmin gan fakts, ka tās neparādās uzreiz. Sākumā var būt 3 kārtis jeb flop, vēlāk ceturtā kārts (turn) un piektā kārts (river). Kāršu atklāšana sākas tad kad ir izlikta pati pēdējā kārts. Tā skaitā ir divas kārtis, kas tika iegūtas spēles sākumā. Uzvar tas spēlētājs, kurš spēj izveidot pašu labāko kombināciju no piecām kārtīm.

Texas hold-em noteikti ir kāršu spēle, kas patiks tiem, kuriem patīk izaicinājumi un iespējas iegūt arī naudas balvas, jo var tikt iesaistīti lieli tās apjomi un uzvarētājs noteikti iegūst vērā ņemamu papildinājumu un motivāciju piedalīties atkārtoti.

Interesantākie citplanētiešu tēli animācijas seriālos

Interesantākie citplanētiešu tēli animācijas seriālos

Lielākā animācijas seriāla rakstnieka priekšrocība, radot citplanētieša tēlu, ir tā, ka nevienam nav ne jausmas, kā šādi indivīdi izskatās dzīvē, iespējams, izņemot pāris lielvalstu valdību augsti stāvošus ierēdņus un laborantus slepenās laboratorijās Nevadas tuksnesī, vai Sibīrijas mežos, bet tas jau ir cits stāsts. Rakstnieki un animatori var sākt darbu pie citplanētu viesa tēla veidošanas no pilnīgi baltas lapas. Gadu laikā, daži mākslinieki ir izvēlējušies šādus tēlus apveltīt ar cilvēciskām formām comprar licuadora 24h en España. Citiem, tomēr, izvēlējušies nesekot formulai: citplanētietis pieņem cilvēku veidolu, lai izvairītos no liekas uzmanības, ļaujot savai iztēlei neierobežotu vaļu un atstājot unikālus nospiedumus skatītāju kolektīvajā priekšstatā, pierādot, ka nekur nav teikts, ka citplanētieši noteikti ir mazi zaļi vīriņi ar lielām acīm.

Citplanētieša Rodžera Simta tēls seriālā Amerikāņu Tētis ir interesants licuadora pequeña facil limpiar para su hogar. Tik interesants, ka raidsabiedrība Fox nav kautrējušies Rodžeru nodēvēt par pasaulē interesantāko citplanētieti. Salīdzinot ar robotiskiem pīkstieniem, kādiem bieži tiek ierobežota tamlīdzīgu radījumu leksika, Rodžera vārdu krājums ir izsmalcināts, nevienam viņa sarunu biedram ne uz mirkli nešauboties, ka priekšā stāv īsts intelektuālis un brīvdomātājs. Kamēr citi citplanētieši, bailēs tikt pieķertiem un nosūtītiem uz jau pieminētajām laboratorijām Sibīrijā vai Nevadā, dara visu iespējamo, lai nepievērstu lieku apkārtējo uzmanību, Rodžera dvēseli nevar tā ierobežot. Šis citplanētietis nebaidās izrādīt ne tikai savu aizraušanos ar sieviešu apģērbu, bet arī daudz citus vēl izaicinošākas paradumus un fetišus.

Mūsdienās, kad benzīna cenas sniedzas augstu debesīs, kurš gan nevēlētos sev citplanētieti, kurš kakā degvielu? Mazais Niblers no Futuramas spēj tieši to, kļūstot par materiāli pašu izdevīgāko kompanjonu no šajā rakstā minētajiem. No pirmā acu uzmetiena Niblers atgādina mazu, piemīlīgu un visai padumju dzīvnieciņu, ideālu kareivīgās Līlas mājdzīvnieku. Bet neļaujiet viņa piemīlīgajai ārienei jūs apmuļķot! Realitātē, šis citplanētietis ir apdāvināts ar ļoti augstu intelektu un labvēlīgu superspēku, lai pasargātu mūsu planētu no ļaunās Smadzeņbandinieku civilizācijas. Nepilnus 30 centimetrus mazā Niblera garo roku plaukstas, ejot velkas pa zemi. Uz viņa galvas ir viena vienīga antena, kurai piestiprināta trešā acs, bet radījuma mutē ir zobi, kas var aprīt pat visvarenākos nezvērus. Viņš ir viens dīvaina paskata radījums.

Simpsonu citplanētieši Kangs un Kodos ir pierādījums tam, ka Mets Grēnings un viņa animatoru komanda spēj visu iedomājamo padarīt piemīlīgu, ieskaitot milzīgus, izaugumiem noklātus cilvēkēdāju citplanētiešu taustekļus un galvas. Interesants ir arī Grēninga skaidrojums jautājumam, kāpēc visi populārākie televīzijas seriālu un Holivudas filmu citplanētieši runā angliski? Izrādās, ka Kangs un Kodos runā nevis angļu, bet rigeliešu valodā. Vienkārši tā esot sakritis, ka rigeliešu valdoa skan tieši tāpat kā angļu valoda. Seriāla skatītāji pirmo reizi tika iepazīstināta ar Kangu un Kodosu otrās sezonas Helovīna svētku speciālizlaidumā, kurā šie nolaupīja visu Simpsonu saimi. Ģimene sākotnēji tika piebarota ar karalisku maltīti, kura Todas las mejores licuadora philips, kā vēlāk atklāja attapīgā Lisa, tika pasniegta ne aiz kādas starpgalaktiskas viesmīlības, bet lai viesi tiktu kārtīgi uzbaroti un vēlāk paši kļūtu par citplanētiešu – cilvēkēdāju cienastu. Arī turpmāko sezonu Helovīna sērijās abi citplanētieši ir regulāri viesi.

Populārākie mīti par saules enerģiju

Populārākie mīti par saules enerģiju

Kaut gan pēdējā laikā ļoti daudz tiek runāts par fosilo kurināmo izmantošanas būtiskajiem trūkumiem un sekām, kādas tie radīs cilvēcei un visai mūsu planētai, cilvēki tik un tā visai skeptiski skatās uz saules enerģiju un citiem alternatīvajiem enerģijas ieguves veidiem. Pastāv dažādi populāri mīti un pieņēmumi, kas cilvēkus attur no saules bateriju izmantošanas savas mājas apgādāšanai ar elektroenerģiju, taču liela daļa no tiem ir pilnīgi nepatiesi vai arī ir sagrozīti fakti. Šeit būs populārākie mīti, kas saistās ar saules enerģijas izmantošanu un patiesība, kas zem tiem slēpjas.

Saules baterijas uzņem saules enerģiju tikai saulainās dienās

Vispopulārākais mīts ir tāds, ka saules baterijas darbojas tikai tajās dienās, kad ārā spīd saule. Bieži tiek apgalvots, ka saules baterijas atmaksājas tikai tiem cilvēkiem, kas dzīvo siltā un saulainā klimatā, kur nokrišņi ir visai reta parādība. Tā īsti nav patiesība. Saules baterijas var uzņemt saules gaismu arī tajās dienās, kad laiks ir apmācies. Tiesa, tad tiek uzņemts mazāks daudzums saules enerģijas un pašās lietainākajās un drēgnākajās dienās ar saražoto enerģijas apjomu varētu nepietikt, taču bez elektrības jūs nepaliksiet tik un tā, jo saules baterijas ir pieslēgtas kopējam elektroenerģijas tīklam un hry casino. Saulainajās dienās jūsu saules bateriju saražotā enerģija tiek aizvadīta tīklā, bet, kad ir apmācies, jūs saņemat enerģiju no elektroenerģijas piegādātājiem.

Saules bateriju iegāde un uzstādīšana ir pārāk dārga, lai tā varētu atmaksāties

Otrs populārākais mīts, kas ļoti daudzus attur no saules bateriju uzstādīšanas ir pieņēmums par to izmaksām. Cilvēki uzskata, ka saules baterijas izmaksā pārāk dārgi, lai tās mūža laikā atmaksātos. Arī tā nav patiesība. Saules baterijas kādreiz tiešām bija ļoti dārgas un arī ne īpaši efektīvas, tāpēc tās atmaksājās vien pēc aptuveni 20 gadiem, kad jau bija jāsāk domāt par jaunu bateriju iegādi. Mūsdienās tā jau sen vairs nav. Vidēji saules baterijas atmaksājas aptuveni 7 gadu laikā. Saules baterijas vidēji ir lietojamas aptuveni 40 gadus, tātad, vairāk nekā 37 gadus jūs varēsiet ietaupīt uz elektroenerģiju ārkārtīgi lielas summas.

Saules paneļus ir grūti uzturēt un apkopt

Vēl daudzi cilvēki satraucas par to, ka saules baterijas varētu būt grūti apkopt un uzturēt. Kā nekā, tās visu laiku ir pakļautas dabas ietekmei. Uz šīm baterijām līst lietus, snieg sniegs, krīt lapas utt., kas var bojāt baterijas un aizsegt to virsmu. Laika apstākļi baterijas būtiski nebojā. Sakritušās lapas vai citas lietas, kas aizsedz baterijas gan vajadzētu novākt, lai tās varētu uztvert saules gaismu, taču tas nav pārāk grūti. Ja nepieciešami nopietnāki apkopes darbi, to paveiks saules bateriju uzstādītāji, jo baterijām parasti ir apkopes garantija.

Saules enerģija nav nemaz tik videi draudzīga, jo saules bateriju ražošana rada piesārņojumu

Tāpat cilvēki apšauba ne vien savu ieguvumu, bet arī saules bateriju izmantošanas labvēlīgo ietekmi uz vidi. Tas, ka pašā elektrības ražošanas procesā veidojas daudz mazāk oglekļa dioksīda izmešu ir skaidrs un to neviens neapšauba, taču tiek diskutēts par to, vai pašu bateriju saražošana nerada vēl lielāku piesārņojumu nekā tās spēj mazināt elektroenerģijas ražošanas procesos. Taču, arī tā nav taisnība. Mūsdienās saules baterijas ir iespējams saražot bez lieliem piesārņojuma apjomiem, bez tam, labvēlīgā ietekme uz vidi elektroenerģijas ražošanas laikā tiešām ir daudz nozīmīgāka un lielāka.

Nortfildas pāris uzticīgs norvēģu kultūras tradīcijām

Nortfildas pāris uzticīgs norvēģu kultūras tradīcijām

Daudzi stāsti ir par to, ka emigranti citā valstī joprojām piekopj savu dzimto kultūru, kam ir gan pozitīvas, gan arī negatīvas sekas. Citas kultūras paradumus pieņemt noteikti ir daudz grūtāk, līdz ar to tas arī prasa daudz vairāk laika un apņemšanos. Lai gan sava kultūra ar laiku tomēr tiek modernizēta un patriotisms varbūt arī izplēn, ir cilvēki, kuri arī citā valstī visu mūžu saglabā savas dzimtās tradīcijas. Viens no piemēriem ir Česters un Fillisa Hoversteni, kuri 68 gadus ir svinējuši Ziemassvētkus pēc tradīcijām, ko viņu ģimene ir pārņēmusi no Norvēģijas.

Gan Česters, gan Fillisa ir norvēģu izcelsmes. Čestera saknes ir Bokna fjorda salā (επισκέψου την ιστοσελίδα), bet Fillisa ir cēlusies no Singsas ielejas Norvēģijā. Kamēr Česters ir pilntiesīgs norvēģis, viņa tēvs piedzima Amerikā, savukārt viņa māte emigrēja no Norvēģijas. Fillsas vecāki arī piedzima Amerikā, bet viņi bija pilnasinīgi norvēģi. Pat tad, kad ģimenes emigrēja uz Ameriku, tās loloja savu norvēģu mantojumu un turējās pie tā saucamās “vecās pasaules tradīcijām”. “Tradīcijas ir tā dzīves daļa, ar kurām mēs glabājam mūsu vissvarīgāko ar sirdi izjusto pieredzi,’’ Česters paskaidroja. Izaugot lauku saimniecībās Minesotā, Česters un Fillisa abi svinēja Ziemassvētkus pēc tradicionālajām norvēģu paražām.

Norvēģijā varenākā daļa no brīvdienām ir Ziemassvētku vakars. Tad bērni pabeidza savus darbus agrāk, un tad visa ģimene sapulcējās uz vakara maltīti. Katram ģimenes loceklim tika iedegta svece, padarot šo maltīti par gadā gaišāko. Pēc tam tēvs katrā ģimenē lasīja Ziemassvētku stāstu – reizēm norvēģu valodā – un skaitīja Ziemassvētku lūgšanu. Maltīte tika pagatavota tā, lai atdarinātu Jēzus nabadzību – ar rīsu putru, lefsi (tradicionāla mīkstā norvēģu maize), ingvera cepumiem dažādās formās. Neviens nekad nedrīkstēja pamest galdu pirms izdega svece, un tad jau bija laiks atvērt dāvanas.

“Norvēģu ģimenes ir ļoti tuvas un mēdz sanākt kopā,” sacīja Fillisa. “Esot fermā, tu neapciemo vai neredzi cilvēkus bieži, tāpēc Ziemassvētki ir īpaši.”

Ziemassvētku dienā bērniem ir jādara savus darbus no rīta pirms varētu spēlēties ar savām dāvanām. Brokastis parasti bija liela maltīte ar vārītām olām, grauzdiņiem, lefsi un cepumiem. Pēc brokastīm, Česters atceras, ka viņš spēlēja “Draudzīgo māsīcu” (Friendly Cousin) ar brāļiem un māsām katru gadu. “Spēle bija tikai variācija par frāzi, kur bērni dzenāja cits citu caur savu šķūni,” viņš paskaidroja. Pasākumi baznīcās notika Otrajos Ziemassvētkos – 26. decembrī. Bieži Čestera draudze dziedāja Ziemassvētku dziesmas norvēģu valodā. Ģimenes svinībās nebija Ziemassvētku vecīša.

Norvēģijas kultūra ir ziemeļu kultūra un nenoliedzami tā ir savādāka no amerikāņu kultūras. To uzturēt un pieturēties pie dzimtenes tradīcijām noteikti nav viegli. Šādu ģimeņu noteikti netrūkst. Daudz kas ir atkarīgs arī no jaunās paaudzes, kura ir vairāk integrēta konkrētā sabiedrībā, piemēram, ar skolas palīdzību. Līdz ar to ir dilemma par to, vai turpināt svinēt savu vecāku tradīcijas, pat ja paši varbūt nav bijuši tajā valstī. Lai kultūras tradīcijas neizzustu, ir svarīgi, lai būtu pietiekami daudz pienesumu un informācijas par to. Savādāk dominējošā kultūra to apslāpē.

Šo interesanto rakstu mums sarūpēja portāls kazinopro.

Unikālas paražas

Unikālas paražas

Pasaulē ir daudz unikālu un neparastu tautu. Šie cilvēki piekopj tradīcijas, kas ir izplatījušās tuvu un tālu. Dažas ir apburošas, bet citas var pārsteigt ar neparastumu.

Taarof ir irāņu tradīcija, kas kalpo kā cieņas izrādīšanas žests. Lai arī Taarof ir plaši zināma kā žests, pieklājības normas paredz to noraidīt. Piemēram, dažās kopienās, pieklājības normas paredz tirgonim atteikties no samaksas par precēm, kas pārdotas augstāka sabiedrības slāņa pārstāvim. Tomēr, pircējs labi saprot, ka tirgoņa rīcība ir cieņas izrādīšanas žests un uzstāj samaksāt pilnu summu. Tirgonis, atkarībā no tā, cik daudz cieņas izrādīšanas viņš uztver par nepieciešamu, var vairākkārtīgi uzstāt pretī, ka naudu nevēlas, bet pircējam ir jāturpina tirgoni pārliecināt to pieņemt, līdz tas, demonstratīvi negribīgi, to pieņems. Taroof attiecas arī uz sociāliem ielūgumiem. Irāņu kultūrā ir pieņemts, ka ielūgums mājā, lai arī cik entuziastisks, ir tikai formalitāte un, ja tas tiek pieņemts, nama tēvs, kas visdrīzākais nemaz nevēlējās uzņemt viesi pie sevis, tiktu nostādīts ļoti neveiklā situācijā.

Par Mudrām sauktie roku un pirkstu žesti ir unikāli Hindu un Budistu kultūrām, it īpaši Indijā. Šiem žestiem ir ne mazāk kā 500 dažādu nozīmju, kādas persona var izteikt ar pirkstu un plaukstu kustībām. Atsaucoties uz vietējām tradīcijām, šīs kustības kontrolē dzīvības un enerģijas plūsmu, sauktu par prana, un novirza to kādam konkrētam mērķim. Mudras ir redzamas Indijas statujās, gleznās, dejās, lugās, jogā un meditatīvajās tehnikās. Gyana mudra, kas ir žests, saliekot kopā rādītājpirksta un īkšķa galu, pārējiem pirkstiem paliekot iztaisnotiem un viegli atplestiem, prom no plaukstas, radot garīgu skaidrumu un mieru, un ir pati populārākā meditācijā lietotā mudra. Abhaya mudra, ir žests ar paceltu plaukstu un taisniem pirkstiem, kā nozīme ir līdzīga gandrīz visās pasaules kultūrās un reliģijās, demonstrējot atklātību un godīgus nodomus.

Lielākajā daļā pasaules kultūru, sociālu pasākumu kavēšana tiek uzskatīta par visai rupju rīcību, tomēr, lielākajā daļā Dienvidamerikas, tas tā nav. Piemēram, ja čīliešu nama tēvs aicina viesus ierasties astoņos, tad tiem nevajadzētu ierasties pirms astoņiem piecpadsmit, vai pat pusdeviņiem. Tie, kuri ierodas agrāk, riskē pieķert nama tēvu nesagatavojušos un atstāt iespaidu, ka ir pārāk izsalkuši pēc maltītes. Ekvadorā, par laicīgu ierašanos, uzskata divdesmit minūšu kavēšanos, bet Brazīlijā, kur laiku vispār uztver elastīgāk, uz tikšanām ierodas, kavējoties pēc sirds patikas. Pat atsevišķi ASV reģioni ir adoptējuši šīs tradīcijas, dēļ lielām Dienvidamerikas imigrantu kopienām. Piemēram, Maiami ir pieņemts pasniegt vakariņas vēlāk, nekā citur ASV un viesi ir mazāk punktuāli.

Lai arī stereotipi bieži ir maldīgi, ir patiesība, ka Krievija ir viena no pasaules alkohola patēriņa līderēm. Mūsu lielās kaimiņvalsts mīlestība pret šņabi ir arī tās iedzīvotāju biežākais nāves cēlonis. Tā kā šņabja dzeršana ir tik neatņemama Krievijas kultūras sastāvdaļa, ir iegājušās vairākas ar to saistītas paražas. Piemēram, ja, pēc tās iztukšošanas, novieto glāzi atpakaļ galdā, tad tā ir jāapgriež otrādi. Nokavējot vakariņas, tikko apsēžoties pie galda, ir jāizdzer glāze šņabja, lai panāktu pārējos viesus.

Raksts radīts, sadarbojoties ar casinopt24.com.

Genoma atklāti noslēpumi

Genoma atklāti noslēpumi

Skolas bioloģijas stundās, mēs mācījāmies par recesīvajiem un dominējošajiem gēniem, bet šīs mācības atklāj tikai aisberga redzamo daļu no tā, ko no genoma var iemācīties par mūsu ķermeni. Neseni atklājumi cilvēces ģenētikā ir atklājuši jaunas idejas par mums pašiem un mūsu vēsturi, kas mums ļauj uz sevi paskatīties citā gaismā.

Izrādās, ka tie, kurus moka trakojošas paģiras pat, ja iepriekšējā vakarā esi iedzēris vien pāris glāzītes, pie tā var vainot savus senčus. Nesena pētījumu sērija ieskatījās, cik svarīgas ir attiecības starp gēniem un alkoholu. Tajās atklājās, ka vairāk nekā puse nākamā rīta slikto sajūtu ir tieši saistītas ar mūsu ģenētiku, bet atlikusī daļa, ar to cik daudz un ko mēs esam dzēruši iepriekšējā vakarā. Pirmie atklājumi tika veikti septiņdesmitajos gados, intervējot dažāda vecuma un demogrāfisko apstākļu dvīņus par to piedzīvotajām paģirām. Šī pētījuma rezultāti apliecināja, ka ir ģenētiska saikne ar spēju pretoties paģirām. 2010. gada, Ziemeļkarolīnas Universitātē (AK finland) veiktais pētījums, atklāja kaut ko vēl intriģējošāku – gēnu, kas varētu atsevišķiem indivīdiem palīdzēt izvairīties no tumšā un spēcīgā alkoholisma lāsta. Pētnieki atklāja tā saukto reibuma gēnu, kas palīdz organismam ātrāk pārstrādāt alkoholu un sajust straujāku un spēcīgāku reibumu. Šis gēns ļauj daļai alkohola tikt pārstrādātam smadzenēs, nevis tikai aknās.

Lai arī ģenētika nav pirmā, kas nāk prātā domājot par bīstamām profesijām, krievu gēnu zinātnieka Dmitrija Konstantinoviča darbs, noteikti tāds bija. Konstantinovičs bija apņēmies atrast lapsās to pašu gēnu, kuram pateicoties suņi ir uzticami mājdzīvnieki, nevis mežonīgi savvaļas zvēri. Tomēr pētnieks dzīvoja Padomju Savienībā, 20. gadsimta sākumā, kur ģenētika bija pretlikumīga un 1937. gadā, slepenpolicija jau bija arestējuši un ar nāvi sodījuši Dmitrija brāli. Lai slēptu savu patieso nodarbi, pētnieks izlikās par lapsu kažoku audzētāju un darbojās, kādā nomaļā Sibīrijas nostūrī. Tomēr Konstantinovičs ignorēja visus kažokādu audzētāju likums un necentās iegūt lapsas ar skaistākajiem un kuplākajiem kažokiem. Pētnieks pāroja lapsas, kas bija pret viņu draudzīgas, bet liedza pārošanos agresīvākajām. 45 lapsu paaudžu laikā, viņam izdevās izaudzēt lapsas, kuras pēc savas reakcijas uz cilvēku klātbūtni, atgādināja mājas suņus. Turklāt mainījās arī lapsu āriene. To astes satinās lokā, ausis nolaidās sāņus, to kažoki kļuva plankumaini. Citiem vārdiem sakot, lapsas izskatījās piemīlīgākas. Kā finansiāla operācija, tās gan bija pagalam nederīgas. Pārējie apkaimes kažoku audzētāji nevarēja beigt smieties par nabaga Konstantinoviču, kurš gribējis audzēt kažokus, esot izaudzējis sev mājdzīvniekus. Dmitrijs Konstantinovičs pārtrauca savu darbu līdz ar savu nāvi 1985. gadā, bet viņa iesākto lapsu selekciju turpina viņa skolnieks. Lai arī pētnieks ir pietuvojies pieradināšanas gēna izolācijai, vēl ir jāizdara daudz darba, lai Konstantinoviča lapsas varētu dresēt tāpat, kā var suņus. Tāpat ir jāiegulda daudz darba, lai izpētītu saikni starp lapsu mainīgo ārieni un draudzīgo reakciju pret cilvēkiem. Diemžēl, pagaidām projekts ir tikpat kā apstājies līdzekļu un brīvprātīgo trūkuma dēļ un jaunākās lapsu paaudzes nīkst savos krātiņos.

Tumšā enerģija

Tumšā enerģija

Cilvēce ir ievākusi milzīgu informācijas daudzumu par mūsu visumu un par to, kā tas darbojas. Tomēr, mūsu rīcībā esošā informācija par visuma struktūru ir atvasināta no nieka 4% tā, ko mēs varam redzēt, mērīt un pētīt – regulārās matērijas, kāda veido mūsu ķermeņus, zvaigznes, planētas un visu pārējo, mums saprotamo. Atlikušos 96% visuma viedo tumšums. Mēs to saucam par tumšu, jo neko par to nezinām. No šiem 96%, aptuveni 68% ir tumšā enerģija, kas to padara par lielāko mūsu visuma komponentu. Atlikušos 26% tumšuma veido tumšā matērija, kuru varam novērot tikai netieši, mērot izliekumus gaismas, kas to šķērso, trajektorijā. Viss, kas mūsdienu zinātnei ir zināms par tumšo enerģiju – tā paātrina visuma izplešanos. Ilgus gadus astronomi bija pārliecināti – Edvīna Habla (Oiapostas Brazil) atklātais visuma izplešanās ātrums, noteikti samazinās. Visums ir pilns ar zvaigznēm, planētām, gāzes mākoņiem un citiem masīviem ķermeņiem, un gravitācijai būtu tie jāvelk kopā, tāpat kā zemeslode velk klāt mūs pie zemes virsmas. Valdot šim uzskatam, zinātnieki uzskatīja, ka visums, gravitācijai ņemot virsroku pār izplešanās ātrumu, sāks sarauties līdz bezgalīgi mazam punktam, atgriežoties stāvoklī pirms lielā sprādziena. Par lielu pārsteigumu, tika atklāts pretējais – Visums neizskaidrojami izplešas ar pieaugošu ātrumu, pateicoties noslēpumainai tumšajai enerģijai. Spriežot pēc šiem novērojumiem, visums izpletīsies bezgalīgi.

Tumšo enerģiju, kas tika atklāta divdesmitā gadsimta beigās, netieši paredzēja arī Alberts Einšteins. Slavenais zinātnieks uzskatīja, ka visums ir elegants, nevis haotisks organisms. Saraušanās atpakaļ bezgalīgi mazā punktā, ko zinātnieki paredzēja pirms tumšās enerģijas atklāšanas, Einšteinam nemaz nešķita eleganta. Viņš paredzēja, ka tukšai telpai piemītot enerģija, kuru viņš nosauca par kosmoloģisko konstantu. Visumam izplešoties, rodas vairāk telpas, tātad vairāk kosmoloģiskā konstanta. Interesanti, ka Einšteina laikabiedri stipri kritizēja šo ideju, kā iespaidā viņš no tās atteicās, to nosaucot par savu visu laiku lielāko misēkli.

Ar Einšteinu ir saistīts arī cits iespējamais tumšās enerģijas skaidrojums. Grupa astrofiziku uzskata, ka Einšteina relativitātes teorija, kas, starp citām lietām, apraksta arī gravitāciju, ir nepareiza. Pēc viņu domām, gravitācijas spēks uz, lielākā mēroga objektiem, piemēram, galaktikām, iedarbojas pretējā virzienā, tā vietā, lai tos pievilktu, atgrūžot. Lai arī šo teoriju, sauktu par jauno gravitāciju, pretēji Einšteina gravitācijas modelim, pagaidām neatbalsta nekādi novērojumi, tā izskaidrotu visuma izplešanās paātrināšanos.

Cits iespējams izskaidrojums tiek saistīts ar vēl neatklātu elementārdaļiņu. Ir zināms, ka elektrons rada elektrisko lauku, un, pēdējā laikā, gravitācijas lauks tiek saistīts ar gravitonu – gravitācijas spēka elementārdaļiņu. Fiziķiem un teorētiķiem iepatikusies doma, ka katras enerģijas laukam ir attiecīga elementārdaļiņa, kas ir atbildīga par spēka pārraidi, nevis pats lauks. Šo konceptu ir iespējams pielāgot arī tumšajai enerģijai, tumšajai matērijai, kas atbildīga par 27% visuma masas, esot tās elementārdaļiņai. Šai idejai ticamību piedot fakts, ka dažu spēku elementārdaļiņas, piemēram, gravitons, nav tieši novērojami. Tomēr, zinātniekiem nav izdevies pierādīt tiešu saistību starp tumšo enerģiju un tumšo matēriju. Dēļ pierādījumu trūkuma, šī teorija ir pievienojas vairākām pārējām spekulācijām par noslēpumainajām tumšajām visuma parādībām.